Lielākā daļa sieviešu un vīriešu piekrīt, ka viņu laulības partnerim ir jābūt godīgam, apzinīgam cilvēkam. Daudzi vīrieši uzsver, ka viņu sievietei jābūt gādīgai un maigai. Kamēr sievietes savas otrās pusītes redz galvenokārt kā apgādniekus un ekonomiskus, atbildīgus cilvēkus. Bet, kas attiecas uz sirdsapziņu, gandrīz visi tam piekrīt. Tas ir loģiski, jo kurš gan vēlas dzīvot vienā mājā ar negodīgu cilvēku?
Praksē, protams, viss nav tik gludi. Laika gaitā rodas problēmas ar skatījumu uz dzīvi, centieniem un iespējām. Lieki piebilst, paskatieties šķiršanās statistiku. Un kad pienāk tas ļoti kritiskais brīdis… Un kur tas pazūd, šī sirdsapziņa? Rodas iespaids, ka jūsu bijušais partneris ir pilnīgi svešs cilvēks, nepiederošs cilvēks. Vai tiešām viņš visu šo laiku izlikās?!
Man kā vīrietim ir grūti par to visu rakstīt. Bet mūsu kā vīriešu problēma ir tā, ka līdz plus vai mīnus piecdesmit gadu vecumam mums vairs nav neviena drauga. Tā ir patiesība. Un mēs arī neesam pieraduši iet pie psihologiem. Kas zina, varbūt nākamā paaudze to izlabos? Lai gan, godīgi sakot, sarukumi tagad ir kā netīrumi, un cilvēki ir vēl trakāki nekā parasti. Varbūt tas ir kaut kā saistīts?
Tātad, es reiz satiku kādu sievieti ceļā. Nu kā sieviete, meitene 29 gadus veca. Un tikai uz sekundi man nākamgad apritēs 49 gadi. Vaļa bija tik enerģiska, izgudrojoša, harizmātiska, ka man neatlika nekas cits kā ienirt šajā neapdomības un ģimenes maldināšanas bezdibenī. Jā, es sāku krāpt savu sievu, jūs dzirdējāt pareizi. Bet, dievs, tajā brīdī es vienkārši nevarēju atturēties. Likās, ka kaut kāda apsēstība, lāsts atnāca pats no sevis, un pieaudzis vīrietis sāka dejot pēc tās stabules, lai gan biju pietiekami vecs, lai kļūtu par viņas tēvu.
Lasi arī: Austrumu prognoze nedēļai no 2024. gada 22. līdz 28. janvārim: gaidiet liktenīgas pārmaiņas!
Mēs kādu laiku tikāmies slepeni. Tomēr manā un manas sievas vecumā nevienu noslēpumu nevar glabāt ilgi. Sākumā Maija man sāka jautāt par dīvainām smaržām un dīvainu uzvedību. Tad viņa nebija priecīga, ka es sāku palikt vēlu pēc darba. Nu, kad mūsu kaimiņiene man teica, ka redz mani nepazīstamas jaunas sievietes kompānijā, mana sieva pat nesāka mesties histēriski virsū. Viņa teica, ka viņai par visu bija aizdomas jau ilgu laiku, tāpēc mūsu kaimiņienes vārdi viņai bija atvieglojums.
Parunājāmies un nolēmām, ka šķiršanās varētu nedaudz pagaidīt. Un nebija nekādas vēlēšanās visu situāciju izstāstīt dēlam. Viņš mācās citā pilsētā, kāpēc viņam tas vajadzīgs? Toreiz es piedāvāju savai jaunajai draudzenei Vaļai kādu laiku padzīvot pie viņas. Padomājiet, kur tas viss varētu novest. Viņa toreiz ļoti priecājās par manu piedāvājumu, jo dzīvoja viena divistabu dzīvoklī un vīrieša klātbūtne viņai bija tikai prieks. Tāpēc es sakrāmēju savas mantas un paliku pie viņas.
Turpinājums nākošajā lapā…
